Teorētiskais pamatojums

Kas ir mobings?

Mobings ir vārds, kas aizgūts no angļu valodas vārda bullying jeb to mob - uzbrukt barā, indēt.

Mobingu mēdz dēvēt arī par vienaudžu savstarpējo vardarbību. Mobings ir agresīva uzvedība, kas citiem nodara:

- tiešu kaitējumu ar fiziskiem uzbrukumiem;
- vai netiešu kaitējumu, traucējot vai apdraudot draudzību vai iekļaušanu grupā.

Mobings ietver manipulāciju, kontrolēšanu, noniecināšanu, apkaunošanu, noraidīšanu un izslēdzošu uzvedību sociālos kontekstos, kā arī kaitējumu reputācijai vai tās apdraudējumu.

Mobings rodas grupā, kur bērni ir savstarpēji saistīti, piemēram, skolas klasē, pagalmā, pulciņos.

Mobings ir saistīts ar atšķirīgām varas pozīcijām, to vienmēr dara ar nolūku un tas nav vienas reizes notikums, bet gan rīcība, kas atkārtojas.

Mobings no konflikta atšķiras ar to, ka mobings ir negatīvas darbības, kas veiktas ilgākā laika periodā un sistemātiski vērstas pret vienu vai diviem cilvēkiem ar mērķi viņus pazemot. Konflikts var izvērsties mobingā. Ikdienas konflikts, pēc kura iesaistītās puses neturpina viena otru pazemot, nav klasificējams kā mobings.

Mobings var tikt novērots jau pirmsskolā. Pirmsskolas vecuma bērni var darīt pāri citiem, lai pievērstu uzmanību, izrādītos vai dabūtu to, ko viņi grib (rotaļlietas, apģērbu u.c.). Viņi var darīt pāri arī tādēļ, ka ir dusmīgi vai apbēdināti, vai garlaikoti. Viņi var būt greizsirdīgi uz bērniem, kam viņi dara pāri. Pret viņiem pašiem arī var tikt vērsts mobings.

Bērnudārzā bērni iemācās, kas ir „izstumšanas” vara. Tās var būt parastas lietas, kā: “Viņa nav mana draudzene un nevar nākt uz manu dzimšanas dienas ballīti!”. Pirmajos skolas gados kliķes var veicināt cietsirdīgu uzvedību.

Jaunākiem bērniem varētu būt grūti atšķirt ķircināšanu no mobinga.

  • Ķircināšana ir rotaļīga un labvēlīga, tā ir divvirzienu kustība. Mobings ir vienpusējs.
  • Ķircināšana ir tikai neliela attiecību daļa. Mobings nosaka visu attiecību fonu.
  • Ķircināšana tiek pārtraukta, kad bērns otrai personai pasaka, ka viņam tā nepatīk. Mobings turpinās pat pēc tam, kad upuris lūdz to pārtraukt.

Skolā bērni turpina pilnveidot gan savas sociālās prasmes (attiecību veidošanu, konfliktu risināšanu, robežu noteikšanu), gan emocionālās prasmes (spēju regulēt emocijas, emocionāli pieskaņoties utt.).

Sākumskolā „pāridarītāja” un „upura” lomas bieži vien ir neskaidras. Viens un tas pats bērns vienā dienā var būt mobinga upuris, savukārt, nākamajā uzvesties kā pāridarītājs. Bērnu viena persona/grupa var sociāli izslēgt, bet cita persona/grupa iesaistīt.

Izpratne par mobingu ir svarīga, lai apturētu tā izplatību un ietekmi uz arvien pieaugošo bērnu skaitu, kas iesaistīti mobingā.

Mobinga veidi

Ir dažādi mobinga veidi, un visi ir vienlīdz sāpīgi un pazemojoši.

Fizisks mobings

Visas darbības, kas saistītas ar spēka pielietošanu pret otru cilvēku – fiziska iespaidošana, sišana, iekaustīšana, personīgo mantu iznīcināšana, kniebšana, grūstīšana. Šis mobinga veids sastopams visās vecuma grupās. Zēni vairāk pielieto fizisku vardarbību, nekā meitenes.

Tie, kuri fiziski dara pāri citiem, skolai parasti ir zināmi. Kad viņi kļūst vecāki, viņu uzbrukumi kļūst daudz agresīvāki. Šo veidu ir visvienkāršāk atklāt.

Verbāls mobings

Vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana. Tie ir vārdi, ko kāds bērns izsaka citam ar mērķi pazemot, izsmiet vai izjokot. Verbālais mobings notiek arī ar žestiem, ar mīmiku, sejas izteiksmēm, saskatīšanos, sasmaidīšanos. Tas ir visvienkāršākais veids, kā darīt pāri citam - ātri un precīzi un arī tad, ja bērna vai pusaudža rīcībā ir maz laika. Tā sekas var būt postošākas par fizisku mobingu, jo rētas nav redzamas. Sastopams visās vecuma grupās.

Izstumšanas jeb klusuma mobings

Cilvēks tiek izstumts no grupas, ignorēts, izolēts. Tas notiek tad, kad kādu no klases atstumj, ar viņu neviens nerunā, nevēlas draudzēties, apietas tā, it kā viņa/as nebūtu. Šis mobinga veids ir sastopams starp vecākiem bērniem, biežāk starp meitenēm. Vispostošākais šī mobinga veida efekts ir tas, ka vienaudžu grupa atraida brīdī, kad bērnam attiecības ar vienaudžiem ir vissvarīgākās.

Mobings, izmantojot modernās tehnoloģijas

Šis mobinga veids ir salīdzinoši jauns fenomens un sāka izpausties, attīstoties modernajām komunikāciju tehnoloģijām. Ar e-pasta, sociālo tīklu, interneta tērzētavām un mobilajiem tālruņiem ar fotografēšanas/filmēšanas funkciju tiek izplatīti attēli un/vai ziņas, kas sāpina. Izmantojot šīs tehnoloģijas, pāridarītāji savus upurus var pazemot, kad vien vēlas, publiski un ātri.

Kā un kāpēc rodas mobings?

Mobings ir cīņa par varu un statusu kolektīvā. Tas tiek iegūts uz citu bērnu rēķina. Mobinga izraisītājiem ir augstāks statuss un vara savu vienaudžu vidū, nekā viņu upuriem. Pazemojot vienaudzi, skolēns iegūst ievērību klasē, iespējams, rada bailes citos klasesbiedros, tā izcīnot varu, kas nav gūta pozitīvā vai demokrātiskā veidā.

Par mobinga upuri var kļūt ikviens bērns. Mobings bieži ir vērsts pret vienu vai diviem bērniem klasē. Tie var būt fiziski vājāki, citādi domājoši vai ārēji atšķirīgi, taču tie nav noteicošie iemesli, jo par mobinga upuri var kļūt jebkurš bērns.

Iemesli var būt daudz un dažādi. Mobings ir uzvedība, kuru cilvēki iemācās, apgūst. Iespējams, ka paši pāridarītāji ir smagi cietuši kādā savā dzīves posmā. Cilvēki dara pāri citiem, jo tas viņiem ļauj konkrētā brīdī sajusties pārākiem par otru, viņi jūtas svarīgāki, ietekmīgāki, nozīmīgāki. Dažkārt cilvēki lieto mobingu, lai pievērstu sev uzmanību. Viņi domā, ka tas viņus padara populārus, vai arī tādējādi viņi paši cenšas iekļauties kādā konkrētā vidē. Diemžēl mobings nepadara nevienu populāru vai ietekmīgu. Gluži pretēji – tas padara cilvēku cietsirdīgu, ļaunu un nežēlīgu.

Tie bērni vai pusaudži, kuri izvēlas pazemot citus, paši savā dzīvē par kaut ko jūtas nedroši, tāpēc viņi cenšas iebiedēt citus, lai slēptu savas jūtas, vai arī izsmej citus, jo viņiem ir bail, ka kāds sāks izsmiet viņus.

Pāridarītāji parasti paši ir nelaimīgi cilvēki, kuri cenšas savu nelaimi pārcelt uz citiem. Viņi neuzņemas atbildību par savu rīcību. Viņiem ir vēlme citus kontrolēt un vienmēr visās situācijās būt uzvarētājiem. Viņi nespēj izprast to, kā otrs jūtas.

Pāridarītāji par upuri parasti izvēlas cilvēku, kuru spēs „uzvarēt”. Tas atspoguļo viņu vājumu, jo viņi nekad neizvēlēsies sev līdzvērtīgu vai par sevi stiprāku personību.

Pāridarītāji izmanto „atšķirības”, lai attaisnotu savu uzvedību. Piemēram, viņi varētu teikt: „Es to daru tāpēc, ka viņš ir briļļains muļķis”, bet patiesībā viņu uzvedība nav saistīta ar to, ka pazemotais bērns valkā brilles. Pārējie pievienojas vai klusē, jo nav tik drosmīgi un paši baidās kļūt izstumti, bet velti. Visdrīzāk šādu cēlu rīcību – iestāšanos par kādu, kuru apceļ -, novērtētu arī pārējie.

Iegaumējiet, ka mūsu atšķirības ir tās, kas mūs padara īpašus un unikālus, un nevienam nav tiesību mūs pazemot šo atšķirību dēļ.

Bērniem un pusaudžiem, kas pazemo un sāpina citus, arī pašiem ir vajadzīga palīdzība. Ja bērni un pusaudži neiemācīsies, kā mainīt savu uzvedību, tad, iespējams, tas viņiem pašiem nopietni kaitēs turpmākajā dzīvē.

Faktori, kas paaugstina risku kļūt par mobinga upuri:
  • atšķirīgs ārējais izskats,
  • jūtīgāks, klusāks, kautrīgāks un mierīgāks temperaments,
  • zema pašcieņa,
  • nespēja noteikt robežas,
  • sociālā izolētība, maz draugu,
  • fiziski vājāks/a,
  • kādas īpašās vajadzības vai invaliditāte.
Pāridarītājiem biežāk novērojama:
  • agresīva izturēšanās pret apkārtējiem – gan pieaugušajiem, gan vienaudžiem,
  • pozitīva attieksme pret vardarbību (fiziska spēka pielietošana, sišana, grūšana, reti izjūt bailes vai nedrošību),
  • vajadzība dominēt (valdīt) pār citiem cilvēkiem, ieņem līdera pozīcijas, klasesbiedru vidū būt populārākam nekā upuris,
  • augstprātība.
Kādas ir mobinga sekas?

Sekas, ko rada mobings, var iespaidot bērna dzīves uztveri, attīstību un personības veidošanos. Tās, galvenokārt, izraisa psiholoģiskas un emocionālas problēmas, bet mobinga sekas var būt arī fiziski miesas bojājumi un traumas.

Bērniem, mobinga upuriem, ir vairāk negatīvu domu un sajūtu par sevi nekā bērniem, kas nav to izjutuši. Mobinga upuri vainu meklē sevī, kā dēļ šiem bērniem rodas vainas apziņa un ir zems pašvērtējums. Sajūta, ka „ar mani kaut kas nav kārtībā” un „es nevienam neesmu vajadzīgs”, var atstāt sekas nākotnē.

Šie bērni ieraujas sevī, pavada laiku vienatnē, un tas var iespaidot viņu komunikācijas (saskarsmes grūtības) spēju veidošanos ar citiem cilvēkiem. Viņi bieži izjūt bailes no kārtējā pazemojuma. Tas, protams, negatīvi iespaido koncentrēšanās spēju, un bērniem var pazemināties sekmes mācībās. Tieši mobinga dēļ bērni var sākt kavēt stundas un neapmeklēt skolu. Var parādīties galvas sāpes vai kādas citas sāpes, ko izraisa stress un nervu spriedze (fiziskie simptomi). Cilvēkiem, kuri izjūt mobingu, var būt izteikta nervozitāte, kā arī problēmas iemigt.

Saskaroties ar mobingu, veidojas arī bērna priekšstati par apkārtējo pasauli un cilvēku savstarpējām attiecībām. Viņi var izjust neuzticību pret apkārtējiem cilvēkiem, tāpēc nākotnē var rasties problēmas, veidojot attiecības ar līdzcilvēkiem.

Izjūtot mobingu ilgākā laika posmā, upuriem var rasties depresija. Negatīvās emocijas, grūtības sevi pasargāt un atbalsta trūkums var izraisīt bērnos domas par pašnāvību vai pat pašnāvības mēģinājumus.

Kāda ir skolotāja, skolēna un vecāku loma?

Skolotāja loma. Lai mazinātu un novērstu mobingu skolā, ir būtiski, lai skolotāji sistemātiski, skaidri un stingri, jebkurā brīdī un vietā, kur tas tiek novērots, norādītu savu un skolas attieksmi pret mobingu. Skolotājiem jābūt kā pozitīvam piemēram, kas veicina iejūtīgas un saprotošas vides veidošanos, to demonstrējot attiecībās ar citiem kolēģiem un vecākiem. Skolotāja loma ir novērst mobinga rašanos, atklāt un risināt gadījumus, kad veidojas mobings. Skolotājiem jāzina, kā rīkoties, kad ir novērotas mobinga pazīmes. Dažkārt ir situācijas, kurās skolotājs neapzinās, ka pats veicina mobingu pret kādu no bērniem.

Skolēna loma. Skolēniem jāzina, kas ir mobings, kādēļ tas nav akceptējams un ka šāda veida darbība skolā nav pieņemama. Bērnam jāzina, kā rīkoties, ja viņš ir novērojis mobingu savā klasē vai skolā, vai pats ir nokļuvis upura lomā.

Vecāku loma. Vecākiem jāpalīdz skolotājiem radīt bērnos izpratni par savstarpējām attiecībām un toleranci. Vecākiem ir jāzina, kādas ir mobinga pazīmes un kā var palīdzēt savam bērnam.

Kāda ir skolas loma?

Skola ir tā vieta, kurā mobings izpaužas visbiežāk. Skolas loma ir ne tikai mācīt matemātiku un latviešu valodu, bet arī audzināt toleranci, savstarpējo sapratni, spēju veidot attiecības un pieņemt cilvēkus, kuriem ir dažādi uzskati un sociālie apstākļi. Tādēļ skolas personālam ir jāstrādā, lai veidotu drošu un draudzīgu vidi, mazinātu mobinga rašanās riskus un palīdzētu risināt konkrētus gadījumus. Šajā darbā jāiesaista gan skolotāji, gan bērni, gan vecāki.

Skola vienaudžu savstarpējo vardarbību var novērst dažādos līmeņos:
  • pozitīvas skolas vides veidošana, kas veicinātu pozitīvu savstarpējo attiecību veidošanos skolēnu vidū,
  • vienaudžu savstarpējās vardarbības rašanās novēršana – aktivitātes un darbības, kas tieši vērstas, lai nepieļautu vardarbības veidošanos bērnu vidū,
  • vienaudžu savstarpējās vardarbības atklāšana – aktivitātes, lai apzinātu situāciju un atklātu vardarbības gadījumus skolā,
  • darbs ar akūtiem vardarbības gadījumiem – darbības, ko skola veic, kad ir atklāts konkrēts gadījums.
Pozitīvas vides veidošana.

Pozitīva skolas vide (gan fiziskā, gan arī psiholoģiskā) labvēlīgi ietekmē bērnu attīstību un savstarpējo attiecību veidošanos.

Mobings bieži rodas, ja bērni nav nodarbināti. Lai interesantāk pavadītu laiku, viņi kādu vienaudzi izvēlas par savu izklaides objektu, tāpēc liela nozīme ir aktivitātēm starpbrīžos un pēc stundām.

Fiziskās vides veidošana:

  • aktivitātes starpbrīžos (galda spēles, mūzika, žurnāli, u.c.),
  • drošas telpas,
  • atpūtas telpa,
  • ārpusklašu aktivitātes.

Pozitīvas psiholoģiskās vides veidošana:

  • izglītojošas aktivitātes/diskusijas par toleranci, vienaudžu savstarpējo vardarbību un cilvēktiesībām,
  • grupu vienojošas aktivitātes klases vai skolas līmenī,
  • darbs grupās jeb komandās,
  • aktivitātes, kas rada labu noskaņojumu un pozitīvas emocijas skolēnu vidū,
  • nekonkurējoša/demokrātiska vide.
Mobinga rašanās novēršana

Lai mazinātu mobinga rašanos, skolās ir nepieciešama plānveidīga rīcība, kas vērsta pret tā veidošanos bērnu vidū. Tās ir preventīvas aktivitātes, kas saistītas ar skolotāju, vecāku un skolēnu informēšanu un izglītošanu, kā arī cilvēcisku attieksmju veidošanu.

Aktivitātes, kas mazina vienaudžu savstarpējās vardarbības gadījumu rašanos klasē un skolā:
  • vienošanās ar klasi/skolu,
  • skolotāju/pieaugušā cilvēka attieksme - „šeit tā nejoko”,
  • pazemojošu komentāru, smieklu, apsaukāšanos stundu laikā nepieļaušana,
  • skolēnu uzraudzība starpbrīžu laikā,
  • jaunpienācēju integrācija klasē,
  • neļaut bērniem pašiem izvēlēties pāri/komandu,
  • neļaut bērniem skolā/klasē dalīt ielūgumus,
  • izvairīšanās no aktivitātēm, kurās iesaistīti finansiālie līdzekļi.
  • Tās ir profilaktiskas aktivitātes, kas saistītas ar informāciju un izglītību, kā arī cilvēcisko vērtību un attieksmju veidošanu.
Vienaudžu savstarpējās vardarbības atklāšana

Lai skola varētu cīnīties ar vienaudžu savstarpējo vardarbību skolēnu vidū, ir jāapzina, cik bērnu katrā konkrētajā skolā vai klasē no tās cieš un kāda veida vardarbība ir sastopama.

Apzināšanas veidi:

  • anonīmas aptaujas klasē/skolā,
  • skolotāju novērojumi stundu un starpbrīžu laikā,
  • kluso un kautrīgo bērnu novērošana,
  • diskusijas, sarunas ar bērniem,
  • vienaudžu savstarpējās vardarbības komandas darbs,
  • vecāku ziņojumi un jautājumi,
  • „Uzticības kastīte” ziņojumiem.
Darbs ar akūto mobingu:
  • individuāla saruna ar vardarbības upuri un ar vardarbības veicēju,
  • individuālo sarunu atkārtojums ar visiem iesaistītajiem tuvāko dienu laikā,
  • vecāku iesaistīšana (atkarīgs no ilguma, smaguma pakāpes, vispirms aprunājoties ar pašu bērnu un uzzinot, vai vecāki nojauš par situāciju),
  • atbalsta sniegšana gan vardarbībā cietušajam, gan vardarbības veicējam.


Izmantotā literatūra:

Andersone, I., Beināre, D., Ausekle, G. (2005). Skolas loma darbā ar mobingu. Rīga: Rīgas domes Izglītības un jaunatnes sporta departaments, 63 lpp.
Mona O`Mūra, Stīvens Džeimss Mintons, G. (2010). Kā novērst vardarbību skolās. Rīga: Zvaigzne ABC, 112 lpp.
Povilaitis, R., Smilte Jasuļone, J., u.c. (2008). Skola bez terora. Rīga: AS Paraugtipogrāfija, 75 lpp.